Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sastērķelēt
sastērķelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Iecietināt.
PiemēriSastērķelēt palagus.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Sasaistīts, nebrīvs.
PiemēriPārgreznota, sastērķelēta skaistule.
1.2.Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
PiemēriSastērķelēti sabiedrības paradumi.