saskanēt
saskanēt 3. pers. -skan, pag. -skanēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
PiemēriAr sievu mums labi saskan.
1.1.Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
PiemēriViedokļi saskan.
2.Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
PiemēriSkaitītāju rādījumi nesaskan.
2.1.Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
PiemēriTērps lieliski saskan ar meitenes brūnajām acīm un tumšajiem matiem.