Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sarūgtēt
sarūgtēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
PiemēriMilti sarūgtē.
1.1.Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
PiemēriSausā, karstā laikā gurķi var sarūgtēt, tāpēc tie regulāri jālaista.