saplēst
saplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu darbības vārds; transitīvs
1.Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
PiemēriSaplēst papīra lapu vairākos gabalos.
- Saplēst papīra lapu vairākos gabalos.
- Saplēst audumu strēmelēs.
- Suns saplēsa svešiniekam bikses.
- Vēstuli tūlīt saplēst.
1.1.Plēšot, šķeļot u. tml. iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriMežā saplēst sūnas pakaišiem.
- Mežā saplēst sūnas pakaišiem.
- Saplēst skalus iekuram.
1.2.Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
PiemēriSaplēst krūzīti.
- Saplēst krūzīti.
- Saplēst cimdu.
- Lāpīt vētras saplēstos tīklus.
2.Plēšot, kožot savainot, arī nonāvēt.
PiemēriSuņi saplēsuši vairākas aitas.
- Suņi saplēsuši vairākas aitas.
- Vilku saplēstās stirnas.
2.1.Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu).
PiemēriSaplēst delnu uz dzeloņdrāts.
- Saplēst delnu uz dzeloņdrāts.