saniķoties
saniķoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
PiemēriBērns saniķojas un negrib ēst.
1.1.formā: trešā persona Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
PiemēriNervi saniķojušies.
2.sarunvaloda; formā: trešā persona Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
PiemēriLaiks atkal saniķojies.