saguldīt
saguldīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Apguldīt (vairākus, daudzus).
PiemēriSaguldīt kāziniekus istabā uz grīdas.
1.1.Apbedīt, apglabāt.
PiemēriSaguldīt kritušos brāļu kapā.
2.Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
PiemēriGans lopus saguldījis.
2.1.Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriUz segas saguldītas vāzes, krūkas, podi.
3.Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
PiemēriVisu naudu saguldīt bankā.