sadzīt1
sadzīt [sadzĩt] -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu transitīvs, darbības vārds
1.Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
PiemēriSadzīt aitas barā.
1.1.Pārdzīt (lopus) no ganībām mājās.
PiemēriVakarā sadzīt lopus.
1.2.Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
PiemēriSadzīt ieslodzītos vienuviet.
1.3.Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
PiemēriZemnieki tika sadzīti kolhozos.
2.Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSienā sadzītas naglas.
3.Panākt, ka (kas) savirzās (kopā).
PiemēriSadzīt mašīnas uz tilta, lai pārbaudītu tā stiprību.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
PiemēriGaļa sadzīta ar ūdeni.
3.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
PiemēriSaviļņojums sadzen acīs asaras.
4.sarunvaloda Savietot (ko) lielākā daudzumā (kur iekšā).
PiemēriKlausījāmies diskā sadzītas dziesmas.
5.sarunvaloda Sameklēt, sadabūt.
PiemēriPalīdziet sadzīt grāmatu!
Stabili vārdu savienojumiSadzīt vainīgo.
6.formā: trešā persona Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
PiemēriGladiolas pagrabā sadzina asnus.
Stabili vārdu savienojumiSadzīt galus. Sadzīt galus (rokā, kopā). Sadzīt galvā. Sadzīt kopā. Sadzīt pēdas. Sadzīt rokā.