sadauzīt
sadauzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
PiemēriIzžuvušā māla gabalus sadauza ar koka āmuru.
1.1.Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
PiemēriĶieģeļu kravā daudzi ir sadauzīti.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
PiemēriVairākus automobiļus sadauzījuši krītošie koki.
2.Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
PiemēriKlūpot sadauzīt ceļgalu.
2.1.Sitot savainot (cilvēku, ķermeņa daļu).
PiemēriSadauzīt vienos zilumos.