Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sabarot
sabarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
PiemēriSabarot suņus.
1.1.Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
PiemēriSabarot bērnu ar šokolādes konfektēm.
1.2.Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
PiemēriSabarot ģimeni ar zupu.
1.3.Izbarot.
PiemēriĒdienu atliekas sabarot cūkām.