sabarot
sabarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
PiemēriSabarot suņus.
- Sabarot suņus.
- Iet uz kūti sabarot lopus.
- Sabarot un sakopt zirgu.
1.1.Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
PiemēriSabarot bērnu ar šokolādes konfektēm.
- Sabarot bērnu ar šokolādes konfektēm.
- Sabarot ar gardumiem.
1.2.Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
PiemēriSabarot ģimeni ar zupu.
- Sabarot ģimeni ar zupu.
- Ciemos tikām kārtīgi sabaroti.