sabangot
sabangot 3. pers. -o, pag. -oja transitīvs, darbības vārds
sabangojums vīriešu dzimte, lietvārds
sabangoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
PiemēriSabangots okeāns.
1.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi saviļņot, satraukt.
PiemēriMierīgo dzīvi sabangoja 1940. gads.