sabangot
sabangot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; transitīvs
sabangojums lietvārds; vīriešu dzimte
sabangoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
PiemēriSabangots okeāns.
1.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi saviļņot, satraukt.
PiemēriMierīgo dzīvi sabangoja 1940. gads.