rutīna
rutīna lietvārds; sieviešu dzimte
1.Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
PiemēriIkdienas rutīna.
- Ikdienas rutīna.
- Ieslīgt rutīnā.
- Apaugt ar rutīnu.
- Attiecībās iestājusies rutīna.
1.1.Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
PiemēriAr laiku nāks pieredze, rutīna.
- Ar laiku nāks pieredze, rutīna.
- Rutīna pedagoģiskajā darbā.
- Neļaut izrādē iezagties rutīnai.
Cilme:No franču routine.