Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rušināt
rušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Apstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) kļūst irdena.
PiemēriRavēt un rušināt dobes.
  • Ravēt un rušināt dobes.
  • Rušināt zemi ap kāpostiem.
  • Regulāri rušināt rindstarpas.
  • Rušināt dārzeņus.
2.Jaukt, mazliet pārvietot.
PiemēriRušināt ogles.
  • Rušināt ogles.
  • Rušināt pelnos kartupeļus.