rustika
rustika lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
PiemēriRustikas tehnikā apdarinātas sienas.
1.1.Rupja, vienkāršota apdare.
PiemēriRobustas, rustikas stilā veidotas dārza mēbeles.
Cilme:No latīņu rusticus ‘vienkāršs, rupjš’.