rūtojums
rūtojums [rũtuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → rūtot.
PiemēriTeritorijas rūtojums plānā.
- Teritorijas rūtojums plānā.
2.Raksts, ko veido rūtis (2).
PiemēriAizkara rūtojums.
- Aizkara rūtojums.
- Galdauta rūtojums.
- Ietves rūtojums.
3.Ēkas loga sadalījums rūtīs.
PiemēriLoga rūtojums.
- Loga rūtojums.