Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
redzīgs
redzīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
redzīga sieviešu dzimte, īpašības vārds
redzīgi apstākļa vārds
redzīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir redzes spēja.
PiemēriKļūt redzīgam pēc operācijas.
1.1.Tāds, kam ir laba redzes spēja.
PiemēriBērniem acis ir redzīgākas, nekā pieaugušajiem.
2.Tāds, kas ātri pamana, ievēro ko; vērīgs.
PiemēriMums jākļūst vienam pret otru iejūtīgākiem, redzīgākiem.