recidivēt
recidivēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Atkārtoti izdarīt noziegumu.
PiemēriNoziedznieki, kas piedalās īpašās probācijas programmās, recidivē retāk nekā tie, kuri no tām izvairās.
2.Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
PiemēriJa ārstēšanu pārtrauc priekšlaikus, slimība var recidivēt.
Cilme:No latīņu recidivus ‘atgriešanās’ vai ‘tāds, kas no jauna atgriežas’.