Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rasains
rasains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
rasaina īpašības vārds; sieviešu dzimte
rasaini apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir klāts ar rasu (1).
PiemēriBalts, rasains vasaras ābols iekrīt pa logu istabā un aizripo pa grīdu līdz galda kājai.
  • Balts, rasains vasaras ābols iekrīt pa logu istabā un aizripo pa grīdu līdz galda kājai.
1.1.Tāds, kur ir rasa1.
PiemēriRasaina zāle.
  • Rasaina zāle.
  • Rasainas pļavas.
1.2.Tāds, kad ir rasa (par laikposmu).
PiemēriRasains vakars.
  • Rasains vakars.
  • Rasains rīts.