rāpties
rāpties rāpjos, rāpies, rāpjas, pag, rāpos darbības vārds; atgriezenisks
1.Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
PiemēriRāpties pāri sētai.
- Rāpties pāri sētai.
- Rāpties pa virvi.
- Rāpties lejā no koka.
- Mazulis rāpjas nost no krēsla.
1.1.Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
PiemēriKaķis rāpjas kokā.
- Kaķis rāpjas kokā.
- Nīlas krokodili rāpjas arī pa vertikālām virsmām, nevis kā aligatori – tikai horizontāli.
1.2.pārnestā nozīmē Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriMašīna rūkdama rāpjas kalnā.
- Mašīna rūkdama rāpjas kalnā.
1.3.pārnestā nozīmē Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
PiemēriSaule pamazām rāpjas kalnā.
- Saule pamazām rāpjas kalnā.
2.Virzīties, pārvietoties rāpojot.
PiemēriRāpties pa vingrošanas solu.
- Rāpties pa vingrošanas solu.
- Gliemezis nesteidzīgi rāpās uz priekšu.
3.sarunvaloda Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
PiemēriPasažieri rāpjas laukā no autobusa.
- Pasažieri rāpjas laukā no autobusa.