Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rāpus
rāpus apstākļa vārds
1.Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
PiemēriBērns pārvietojas rāpus.
1.1.Šļūcot uz vēdera un piepalīdzot ar rokām un kājām.
PiemēriLedū ielūzušajam jātuvojas rāpus, tāpat rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas.
1.2.kopā ar: darbības vārds "rāpot" Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
PiemēriRāpus izrāpot ārā.