pārvarēt
pārvarēt -varu, -vari, -var, pag. -varēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
PiemēriPārvarēt šķēršļus.
- Pārvarēt šķēršļus.
- Pārvarēt grūtības.
1.1.Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
PiemēriPārvarēt uztraukumu.
- Pārvarēt uztraukumu.
- Pārvarēt nogurumu.
- Pārvarēt slinkumu.
Stabili vārdu savienojumiPārvarēt sevi.
- Pārvarēt sevi — ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
2.Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
PiemēriPārvarēt lielu attālumu.
- Pārvarēt lielu attālumu.
2.1.Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
PiemēriPārvarēt straumi.
- Pārvarēt straumi.
3.Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
PiemēriPārvarēt kārtslēkšanā piecu metru augstumu.
- Pārvarēt kārtslēkšanā piecu metru augstumu.
- Pārvarēt vēlēšanās piecu procentu barjeru.