pārvaldīt
pārvaldīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
PiemēriPārvaldīt valsti.
1.1.Vadīt (kā) darbību, apsaimniekot (ko).
PiemēriPārvaldīt valsts mežus.
1.2.Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
PiemēriUzņēmuma budžetu pārvalda direktoru padome.
2.Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
PiemēriPārvaldīt trīs svešvalodas.
2.1.Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
PiemēriPārvaldīt datoru.
3.Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
PiemēriPārvaldīt savas emocijas.