pārvarēt
pārvarēt -varu, -vari, -var, pag. -varēju transitīvs, darbības vārds
1.Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
PiemēriPārvarēt šķēršļus.
1.1.Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
PiemēriPārvarēt uztraukumu.
Stabili vārdu savienojumiPārvarēt sevi.
2.Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
PiemēriPārvarēt lielu attālumu.
2.1.Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
PiemēriPārvarēt straumi.
3.Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
PiemēriPārvarēt kārtslēkšanā piecu metru augstumu.