Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
putināt
putināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
PiemēriVējš putina pa gaisu smiltis.
2.Snigt, pūšot spēcīgam vējam; puteņot.
PiemēriPievakarē sāka putināt.
3.kopā ar: "ārā" vai "laukā" Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudē īpašumu.
PiemēriKonkurenti mani putina laukā.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) samazinās vērtība; šķērdēt.
PiemēriPutināt laukā saimniecību.