Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
putenis
putenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
PiemēriStiprs putenis.
  • Stiprs putenis.
  • Naktī gaidāms putenis.
  • Puteņa dēļ sabiedriskais transports kursē lēnāk.
Stabili vārdu savienojumiPuteņu mēnesis.