putēt
putēt 3. pers. put, pag. putēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
PiemēriCeļš put.
- Ceļš put.
1.1.Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
PiemēriSmiltis put zem kājām.
- Smiltis put zem kājām.
- Zēni kāvās ar spilveniem, ka dūnas vien putēja pa gaisu.
2.formā: "putēt ārā, putēt laukā" Bankrotēt, beigt pastāvēt.
PiemēriSaimniecība put ārā.
- Saimniecība put ārā.
- Uzņēmums put laukā.
Stabili vārdu savienojumiKa put vien. Ka spalvas vien put.
- Ka put vien idioma — sparīgi, braši, ātri, viegli.
- Ka spalvas vien put idioma — sarunvaloda saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.