putēt
putēt 3. pers. put, pag. putēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
PiemēriCeļš put.
1.1.Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
PiemēriSmiltis put zem kājām.
2.formā: "putēt ārā, putēt laukā" Bankrotēt, beigt pastāvēt.
PiemēriSaimniecība put ārā.
Stabili vārdu savienojumiKa put vien. Ka spalvas vien put.