Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pulcināt
pulcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
PiemēriPulcināt ļaudis uz labdarības pasākumu.
  • Pulcināt ļaudis uz labdarības pasākumu.
  • Viņš pulcināja ap sevi nelielu draugu un paziņu kopu.
  • Dziesmu svētku koncerti pulcina plašu publiku.