pulciņš
pulciņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
PiemēriTūristu pulciņš.
- Tūristu pulciņš.
- Gājēju pulciņš.
- Pievienoties draugu pulciņam.
- Ziņkārīgo pulciņš izklīda.
- Jaunieši sadalījās pulciņos.
1.1.Neliels (dzīvnieku) kopums.
PiemēriAplokā ganījās aitu pulciņš.
- Aplokā ganījās aitu pulciņš.
- Pulciņš zvirbuļu uzspurdza gaisā.
2.Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
PiemēriFloristikas, zīmēšanas, deju pulciņš.
- Floristikas, zīmēšanas, deju pulciņš.
- Meitene apmeklē rokdarbu pulciņu.
- Iestāties drāmas pulciņā.