Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pulcēt
pulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
PiemēriPulcēt talciniekus, publiku.