Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pulcēt
pulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
PiemēriPulcēt talciniekus, publiku.