pulcēt
pulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
PiemēriPulcēt talciniekus, publiku.
- Pulcēt talciniekus, publiku.
- Pulcēt konferences dalībniekus.
- Sacensības pulcēja daudz skatītāju.
- Dziedātāji ap sevi pulcēja jaunatni.