pucēt sarunvaloda
pucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ģērbt (skaistās drānās).
PiemēriPucēt bērnu, meiteni.
1.1.Post, izdaiļot.
PiemēriTīrīt un pucēt māju.
1.2.Tīrīt, spodrināt, berzt.
PiemēriPucēt apavus.
2.intransitīvs Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
PiemēriViņš pucēja projām.
3.kopā ar: "iekšā" Ātri, daudz ēst.
PiemēriPucēt iekšā vienu konfekti pēc otras.
Cilme:No vācu putzen ‘tīrīt’.