Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
plūkties sarunvaloda
plūkties plūcos, plūcies, plūcas, pag. plūcos atgriezenisks, darbības vārds
1.Kauties; arī strīdēties.
PiemēriZēni savā starpā plūcās.
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ar kaķi sāka plūkties.