pilnīgs
pilnīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pilnīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pilnīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izpaužas pilnā mērā; tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti.
PiemēriPilnīgs klusums.
2.Absolūts (par cilvēku).
PiemēriPilnīgs nepraša.
3.Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
PiemēriPilnīgs pārskats.
4.Samērā tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriPilnīga sieviete.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnīgām tiesībām. Ir (pilnīgi, galīgi) garām! Pilnīgā nejēgā. Pilnīgā nopietnībā.