pilnība
pilnība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
PiemēriMīlestības pilnība.
- Mīlestības pilnība.
- Sasniegt garīgo pilnību.
- Līdz pilnībai izpētīts.
- Izremontētās telpas ir vēl tālu no pilnības.
2. Tā, ka atver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgs.
PiemēriPilnībā piekrītu.
- Pilnībā piekrītu.
- Pilnībā pāriet uz jauno sistēmu.
- Elektroapgāde atjaunota pilnībā.
3.Pārpilnība, arī bagātība.
PiemēriDzīvot pilnībā.
- Dzīvot pilnībā.
Stabili vārdu savienojumi(Birst) kā no (pār)pilnības raga.
- (Birst) kā no (pār)pilnības raga frazēma — Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.