Paplašinātā meklēšana
Meklējam pilnīgs.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (52):
- nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
- darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
- invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- badalaiki Laika periods, kad ir pilnīgs vai daļējs bads.
- haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
- perfekts Ļoti labs, pilnīgs, ideāls.
- bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
- papliks Nabadzīgs, nepilnīgs.
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- pārgurums Pārāk liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
- kapa klusums pilnīgs klusums.
- mēms klusums pilnīgs klusums.
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs.
- kungs un pavēlnieks pilnīgs noteicējs.
- politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
- leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
- tuvs Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā.
- vakuums Stāvoklis, kad ir pilnīgs (kā) trūkums.
- pilnība Tā, ka atver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgs.
- mēms Tāds, kad ir pilnīgs klusums, nav nekādu skaņu.
- puskails Tāds, kam ir nepilnīgs, rets apmatojums, apspalvojums.
- pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
- daļējs Tāds, kas aptver tikai daļu, ne visu (no kā); tāds, kas attiecas tikai uz daļu, ne visu (no kā); nepilnīgs.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- nepilnīgs Tāds, kas nav pilnīgs; ierobežots.
- relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā (ar ko), attiecībā (pret ko); arī nepilnīgs.
- fragmentārs Tāds, kas sastāv no fragmentiem; daļējs, nepilnīgs.
- mēms Tāds, kur ir pilnīgs klusums, nav nekādu skaņu.
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā); pilnīgs pretstats.
- knaps Trūcīgs; nepilnīgs.
- tumīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
- gaļīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- reduplikācija Vārda daļas daļējs vai pilnīgs atkārtojums kādā vārdā.
- totāls Visaptverošs; pilnīgs.
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nepareizība.
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība.
- pilnzieds Ziedu pilnīgs plaukums (augam, augu kopumam).
pilnīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV