pieķerties
pieķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros atgriezenisks, darbības vārds
1.Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
PiemēriPieķerties pie palodzes.
2.formā: trešā persona Pielipt.
PiemēriPie mēteļa bija pieķērušās suņa spalvas.
2.1.Piesūkties klāt (par ērcēm).
PiemēriPēc pastaigām jāpārbauda, vai sunim nav pieķērušās ērces.
2.2.Satvert (par ēsmu).
PiemēriJutu, ka liela zivs pieķērusies.
3.Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
PiemēriViņa puisim bija ļoti pieķērusies.
4.Sākt risināt, sākt darīt (ko).
PiemēriPieķerties jautājumam.
5.Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
PiemēriEs šoreiz pieķēros vārdam "materiālists"..
Stabili vārdu savienojumiPieķeras kā dadzis.