piedabūt
piedabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju darbības vārds; transitīvs
1.Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
PiemēriPiedabūt pie darba.
- Piedabūt pie darba.
- Fotografēties viņa nav piedabūjama.
- Nevar piedabūt puiku pie mājasdarbiem vai grāmatu lasīšanas.