piedauzība
piedauzība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMorāla piedauzība.
1.1.Tāds, kas ir piedauzīgs.
PiemēriTur nebija nekādas piedauzības.
Stabili vārdu savienojumiPiedauzības akmens.