piedauzība
piedauzība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMorāla piedauzība.
- Morāla piedauzība.
1.1.Tāds, kas ir piedauzīgs.
PiemēriTur nebija nekādas piedauzības.
- Tur nebija nekādas piedauzības.
Stabili vārdu savienojumiPiedauzības akmens.
- Piedauzības akmens idioma — tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.