piecelties
piecelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
PiemēriPiecelties no krēsla.
- Piecelties no krēsla.
- Piecelties no galda.
- Piecelties gultā sēdus.
- Pakritušais mēģināja piecelties.
- Dzīvnieks piecēlies pakaļkājās.
- Zāle sumināja mākslinieku ar aplausiem un pieceļoties kājās.
- pārnestā nozīmē Atradu sevī spēku piecelties un aiziet.
2.Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
PiemēriPiecelties sešos no rīta.
- Piecelties sešos no rīta.
- Piecelties tik agri viņai nav grūti.
Stabili vārdu savienojumiPiecelties no kapa. Piecelties no miroņiem.
- Piecelties no kapa idioma — 1. Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).2. Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- Piecelties no miroņiem idioma — 1. Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).2. Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.