piecept
piecept -cepu [-cȩpu], -cep, -cep [-cȩp], pag. -cepu darbības vārds; transitīvs
1.Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
PiemēriMaizei tolaik bija pieceptas zāģu skaidas.
- Maizei tolaik bija pieceptas zāģu skaidas.
- Uzvāru kartupeļus, klāt piecepu žāvētu speķa šķēli.
2.Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiecept kotletes.
- Piecept kotletes.
- Sieva bija piecepusi dažādus cepumus un pīrāgus.
- Viņa nespēj maizes piecept tik daudz, cik pieprasa.
2.1.Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
PiemēriPiecept pilnu bļodu garšīgu pankūku.
- Piecept pilnu bļodu garšīgu pankūku.