Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piecept
piecept -cepu [-cȩpu], -cep, -cep [-cȩp], pag. -cepu darbības vārds; transitīvs
1.Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
PiemēriMaizei tolaik bija pieceptas zāģu skaidas.
2.Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiecept kotletes.
2.1.Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
PiemēriPiecept pilnu bļodu garšīgu pankūku.