piebrēkt
piebrēkt -brēcu [-brȩ̀cu], -brēc, -brēc [-brȩ̀c], pag. -brēcu transitīvs, darbības vārds
1.Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
PiemēriZīdainis piebrēca visu slimnīcu.
1.1.pārnestā nozīmē Skaļi, demonstratīvi paužot (ko), piepildīt (ar to kādu vidi).
PiemēriPiebrēkt pilnas avīzes.