omulīgs
omulīgs [uõmulîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
omulīga [uõmulîga] -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
omulīgi [uõmulîgi] apstākļa vārds
omulīgums [uõmulîgùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
PiemēriOmulīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriOmulīgs smaids.
1.2.Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
PiemēriDārzā visi jutās ļoti omulīgi.
1.3.Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriOmulīgs strīpains runcis.
Cilme:A. Kronvalda jaunvārds.
Normatīvais komentārs:Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza.