ola
ola [uõla] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
PiemēriVistas ola.
- Vistas ola.
- Baloža ola.
- Olas čaumala.
- Krokodili dēj olas augsnē vai sausu lapu un zāļu ligzdā.
Stabili vārdu savienojumiSēdēt uz olām.
- Sēdēt uz olām — perēt (par putniem).
1.1.Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
PiemēriOlas dzeltenums, baltums.
- Olas dzeltenums, baltums.
- Vārīta, cepta ola.
- Pievienot salātiem sakapātu olu.
- Cept biskvītu no svaigām olām.
Stabili vārdu savienojumiCieta ola. Mīksta ola. Pusmīksta ola.
- Cieta ola — ola, kurai vārot sarecējis gan baltums, gan dzeltenums.
- Mīksta ola — neilgi vārīta ola.
- Pusmīksta ola — vārīta ola tādā gatavības pakāpē, kad tās dzeltenums ir daļēji šķidrs.
2.bieži formā: deminutīvs Sievišķā dzimumšūna, no kuras attīstās jauns īpatnis.
PiemēriKukaiņu olas.
- Kukaiņu olas.
- Parazītu oliņas.
- Skudru oliņas.
- No oliņas izšķiļas kāpurs.
3.sarunvaloda, neliterārs; formā: daudzskaitlis Vīrieša sēklinieki.
Stabili vārdu savienojumiKā ola.
- Kā ola idioma — apaļš, gluds, bez apmatojuma.