okupēt
okupēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
PiemēriOkupēt daļu valsts.
- Okupēt daļu valsts.
- Okupētās teritorijas.
- Latvija tika okupēta 1940. gada 17. jūnijā.
1.1.sarunvaloda Ieņemt, aizņemt.
PiemēriOkupēt brīvo istabu.
- Okupēt brīvo istabu.
- Okupēt datoru.