olekts
olekts [uôlekts] dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
PiemēriRīgas olekts.
1.1.Mērkoks ar šīs mērvienības iedaļām.
PiemēriDrēbnieku olekts.
Stabili vārdu savienojumiKā olekti norijis. Mērot ar savu olekti. Mērot ar vienu olekti.