olekts
olekts [uôlekts] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
PiemēriRīgas olekts.
- Rīgas olekts.
- Divas olektis vadmalas.
- Dēļa garums bija desmit olektis.
- Izbalinātos audeklus .. izmērīja, satina baķos un uzrakstīja virsū vai pielika zīmīti, cik olekšu garuma, un veda pārdot.
1.1.Mērkoks ar šīs mērvienības iedaļām.
PiemēriDrēbnieku olekts.
- Drēbnieku olekts.
Stabili vārdu savienojumiKā olekti norijis. Mērot ar savu olekti. Mērot ar vienu olekti.
- Kā olekti norijis idioma — taisni, stīvi, kokaini.
- Mērot ar savu olekti idioma — spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
- Mērot ar vienu olekti idioma — vērtēt (ko) vienādi.