nīkuļot
nīkuļot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
PiemēriOrhideja uz palodzes nīkuļo.
1.1.Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriTēvs nīkuļo pansionātā.
2.Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
PiemēriNozare sākusi nīkuļot.