nošļukt
nošļukt -šļūku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku intransitīvs, darbības vārds
1.Šļūkot noslīdēt.
PiemēriBrilles nošļūk uz paša degungala.
1.1.Bezspēkā noslīgt, noslīdēt.
PiemēriNošļukt uz grīdas.
2.Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
PiemēriSuns ar nošļukušām ausīm.
3.Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
PiemēriPēc neveiksmes nedrīkst nošļukt.
Stabili vārdu savienojumiSirds nošļūk.