Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
novītināt
novītināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
PiemēriNovītināt ziedus.