novērotājs
novērotājs [nùovȩ̀ruôtãjs] vīriešu dzimte, lietvārds
novērotāja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
PiemēriTornī dežūrē novērotājs.
1.1.Tas, kas novēro; cilvēks, kam ir labas novērošanas spējas.
PiemēriMākslinieks bija labs novērotājs.