novaktēt sarunvaloda
novaktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
PiemēriGrūti visus trīs bērnus novaktēt.
2.Vērojot, uzmanot ieraudzīt, sastapt (ko).
PiemēriNovaktēt medījumu.
2.1.Novērojot pamanīt.
PiemēriViņi novaktēja, ka saimnieku nav mājās.