Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nosukāt
nosukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Sukājot saglaust, pieglaust (matus).
PiemēriMeitene ar gludi nosukātiem matiem.
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku).
PiemēriRūpīgi nosukāt ķēvi ar skrāpi.
2.sarunvaloda Nopērt.
PiemēriNosukāt palaidni ar žagaru.
3.sarunvaloda Noēst (ko).
PiemēriNosukāt maizes gabalu.