Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noraustīties
noraustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriĶermenis konvulsīvi noraustās.
2.Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
PiemēriMotors vairākas reizes noraustās, tad apstājas.
2.1.Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
PiemēriLiesmiņa noraustās un apdziest.
3.sarunvaloda, neliterārs Nobīties.
PiemēriNoraustījos un neaizgāju uz eksāmenu.